Kas darbina un glabā mūsu naudu?

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publicējusi info grafiku, kurā aprakstīta Latvijas banku sektora darbība 2014. gadā. Tajā redzama banku sektora uzbūve – no kurienes nāk kapitāls, ar kādu peļņu bankas strādājušas, kā arī tas, kā mainījušies kredīti pēc to maksājumu/klientu veida, piemēram, hipotekārais kredīts.

Kopumā var teikt, ka info grafikā parādītās tendences ir pārsvarā labas, lai gan bažas rada kreditēšanas tempu samazināšanās, ko varētu izskaidrot ar dažādām politiska rakstura problēmām, piemēram, nolikto atslēgu principu, kas uz gada beigām faktiski apstādināja hipotekāros kredītus, bankām risinot domstarpības ar likumdošanu.

Svarīgākie dati, kas atrodami info grafikā

Banku peļņa: 2014. bija trešais gads pēc kārtas, kurā bankām radušies stabili finanšu rādītāji. Kapitāla atdeves rādītājs, kas liecina par to, cik izdevīga ir banku darbība, ir pieaudzis līdz 11,1%, kas, pamatīgi vienkāršojot, nozīmētu, ka par katriem 100 ieguldītajiem eiro bankas nopelna 111,1 eiro. Jāatceras, ka krīzes gados bankām bija pamatīgi zaudējumi, šim rādītājam noslīdot pat līdz -41,7%.

Banku investīciju izcelsme: svarīgākais rādītājs pašlaik ir tāds, ka 80,5% no kapitāla ir ar ārvalstu izcelsmi. Tātad faktiski Latvijā ieplūst ļoti daudz naudas no ārzemēm. Visās 26 kredītiestādēs valsts vai Latvijas investoru klātbūtne ir tikai 19,5% apmērā. Savukārt aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums liecina, ka lielākā daļa ieguldījumu ir veikti Latvijā – šis skaitlis bijis 51,5% apmērā.

Kreditēšanas tempi: banku kredītportfelis pagājušogad samazinājies par 6,1%, savukārt uzņēmumu kredītu atlikums – par 7,1%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 7,1%.

Noguldījumu izaugsme: 2014. gadā par 446 miljoniem pieauga mājsaimniecību noguldījumu apjoms, kas liecina – tagad Latvijas iedzīvotājiem ir lielāki uzkrājumi un līdz ar to arī lielāka finansiālā stabilitāte. Rezidentu uzkrājumi tagad ir 10,7 miljardu eiro apmērā. Interesanti, ka nerezidentu noguldījumu skaits vairāku faktoru, piemēram, ASV dolāra vērtības pieauguma dēļ ir pārsniedzis rezidentu noguldījumus, pieaugot par 2,2 miljardiem un sasniedzot 11,5 miljardus eiro. Noguldījumu pieaugums noteikti ir laba lieta, jo bankas, pieaugot noguldījumu apjomam, ir motivētas izsniegt vairāk kredītu par mazākiem procentiem.

Aizņēmumu rakstura izmaiņas: pagājušogad krietni samazinājies “slikto kredītu” apjoms, kurā mājokļu (hipotekāro) kredītu apjoms beidzot noslīdējis zem 10% atzīmes, sasniedzot 7,9%. Sliktie kredīti ir tie, kas tiek kavēti ilgāk par 90 dienām. Jāatgādina, ka pirms krīzes gados šādu kredītu bija ļoti, ļoti maz – tikai ap 1%. Šī iemesla dēļ bankas var mazāk veltīt uzkrājumiem priekš nedrošajiem kredītiem, piedāvājot labākas procentu likmes klientiem, kas nekavē maksājumus. Domājams, ka arī turpmākajos gados mājokļu kredītu kvalitāte tikai uzlabosies.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *